ALFRĒDS
VIENALGA KRUSA VAI LIETUS, ES ESMU GATAVS MESTIES IEKŠĀ PIEDZĪVOJUMOS
MULTIMEDIĀLS STĀSTS
DIENA AR ALFRĒDU
PAR ALFRĒDU
Alfrēds Radvils ir mērķtiecīgs un iedvesmojošs cilvēks, kuru bija iespēja iepazīt tuvāk.
Viņš ir daļa no Rīgas pilsētas "Rūpju bērns"" biedrības, kā arī piestrādā biedrības ēkā "Mēness māja" kā sētnieks. Paralēli tam, Alfrēds strādā specialzētajā darbnīcā "Skaida" pusslodzes darbu, kur no koka veido dažādus lietderīgus priekšmetus, kas parasti tiek taisīti uz pasūtījumu. Ar to viņa darbu saraksts nebeidzas. Viņš aktīvi iesaistās dažādos sporta sacensību brīvprātīgajos darbos, ko pats ļoti izbauda, kā, piemēram, iespēju strādāt 2023. gada Pasaules čempionātā hokejā.
Pats arī nodarbojas ar sportu un bieži piedalās sacensībās. Lielākoties piedalās skriešanas sacensībās, skrienot dažādas distances - gan īsas distances (5Km), gan arī pusmaratonus (21Km). Uzskata, ka sports pilnveido dzīves kvalitāti un raisa laimes un gandarījuma sajūtu.
Alfrēds ir cilvēks ar pozitīvu skatu uz dzīvi un ir mērķtiecīgs sasniegt visu, ko iecerējis un sapņojis.
#RunāAlfrēds
Pagājušo nedēļ, sestdien, tepat Rīgā rogainingā biju kā brīvprātīgais. Man piedāvāja un es neatteicos no brauciena neskatoties uz jebkādiem šķēršļiem - krusa vai lietus, arī šitādos laikos esmu gatavs mesties iekšā.
VIDEO NO INTERVIJAS AR ALFRĒDU
AUDIO NO DARBNĪCAS "SKAIDA"
Šeit varat izbaudīt skaņu kā tiek griezts koks
INTERVIJA AR ALFRĒDU PAR VIŅA PIEREDZI BRĪVPRĀTĪGAJĀ DARBĀ
Kas tevi iedvesmoja iesaistīties dažādos brīvprātīgos pasākumos, kas saistīti ar sportu?
Draugi ieteica, es apdomājos un nolēmu piedalīties ar viņiem kopā.
Cik jūs tur esat aptuveni kopā?
Kā kuros pasākumos, dažos ir līdz 100 vai 200, bet citos 40 līdz 50 cilvēki. Gada laikā man sanāk piedalīties varbūt 50 pasākumos.
Kas ir lielākais pasākums, kurā jūs brīvprātīgi esat iesaistījies?
Lielākā pieredze bija hokejs Rīgā — pasaules čempionāts, kas bija divus gadus vai gadu atpakaļ. Lai pieteiktos, atsūtīja vienu anketu, tad pēc kāda laika vēlreiz jāpilda anketa, lai tiktu uz nākamo kārtu, jo pieteicās, ja nemaldos tūkstošs vai pat divtūkstošs cilvēki un beigās tik 500 vai 600 tikai paņemti. Ja otro kārtu iztur, tad esi 3.kārtā un esi ticis. Es tiku paņemts un tad tik darbojos.
Brīvprātīgais darbs nozīmē palīdzēt citiem, kaut kādā veidā dot bez saņemšanas. Kādu labumu tu pats gūsti no tā, ka tu piedalies šādos brīvprātīgajos pasākumos?
Man patīk. Tā ir pozitīva pieredze. Gūstu ko jaunu, ko citur nevar dabūt.
Varbūt atceries savu pirmo pieredzi brīvprātīgajā darbā?
Stirnubuks, ja nemaldos. Mani uzaicināja, pieteicos un vienkārši aizbraucu. Nezināju, kas tas tāds ir. Kad man izstāstīja, es lēnām sāku saprast, kas ir stirnubuks. Tur es ieguvu savu pirmo pieredzi. Teiksim, finišā kaut kas tur jāpadala vai jāpadod. Pēc tam es vairāk un vairāk sāku braukāt pa pasākumiem, kur mani aicināja. Iesaku arī kolēģiem un draugiem, kas arī gribētu pamēģināt, bet viņi nekad nav to darījuši.
Un, kāpēc viņiem būtu jāpamēģina?
Lai izjustu to gandarījumu, kurš ir gan emocionāls, gan fizisks.
Varbūt ir kāds ieteikums tiem, kuri baidās iesaistīties brīvprātīgajā darbā? Ko tu viņiem teiktu? Kāpēc vajag pamēģināt?
Atnākt un pamēģināt, ja patiks, tad patiks. Svarīgi sākt ar mazumiņu, nevajag iegrūst cilvēku lietā, ko viņam grūti saprast un pie kā grūti pierast.
Vai visi var strādāt brīvprātīgo darbu? vai ir jābūt kādām noteiktām īpašībām?
Ja tev ir pacietība, tad jā, tad var strādāt . Ja tu ātri nogursti un tev ātri apnīk, tad es neko nevaru izdarīt. Ja tu sāksi “ai man tur tas un tas”, tad aizbrauksi mājās un sāksi uz sevis dusmoties.
Kādām īpašībām vēl bez pacietības ir jāpiemīt brīvprātīgajam cilvēkam?
Gribas spēkam.
Vai ir vēl kas ar ko vēlies padalīties?
Pagājušo nedēļ, sestdien, tepat Rīgā rogainingā biju kā brīvprātīgais. Man piedāvāja un es neatteicos no brauciena neskatoties uz jebkādiem šķēršļiem - krusa vai lietus, arī šitādos laikos esmu gatavs mesties iekšā. Ja es varu savienot, tad es piedalos. Ir reizes, kad vienā dienā ir vairākas sacensības , ja ir kādas stundas starpā, tad jāsāk domāt nedēļu pirms tam, vai es paspēšu, cik būs cilvēki u.t.t.
KARTE AR VALSTĪM, KURĀS ALFRĒDS IR VIESOJIES
Sarunās ar Alfrēdu atklājās, ka viņam ļoti patīk ceļot, iepazīt jaunas valstis un to kultūru. Tādēļ tika izveidota karte, kas atspoguļo vietas, kur Alfrēds jau ir bijis.
Alfrēds pats izteicās, ka atmiņā un sirdī visvairāk viņam palicis ceļojums uz Austriju, īpaši uz tās galvaspilsētu Vīni. Alfrēds novērtē tās skaisto vecpilsētu un arhitektūru, pats to definējot par "pasakainu pilsētu". Lai arī Austrijā ir bijis, vēlas uz to aizbraukt vēl kādu reizi, taču ziemas periodā, lai ieraudzītu to apsnigušu un ziemassvētku noskaņās.
RADOŠĀ KOMANDA
Multimediālo stāstu veidoja Rīgas Stradiņa Universitātes, programmas "Multimediju Komunikācija" 1. kursa studentes:
Santa Lutere | @lutere.santa
Dārta Celma | @dartaanna
Adele Indrāne | @i.adelee
Marta Aleksandra Palmbaha | @palmbahamarta